Vasara un dzirde: saruna ar audiologu Nauri Veitu

Vasara ir ne tikaisiltākais, bet arī trokšņiem piesātinātākais gada laiks: vairāk cilvēku, vairākceļojumu, vairāk mūzikas un vairāk āra darbu. Vasarā dzirde strādā citā ritmā,ne vienmēr klusāk vai sliktāk, bet intensīvāk. Audiologs Nauris no Audiomedikadzirdes centra skaidro, kāpēc daudzi šajā laikā pēkšņi pamana izmaiņas, kad tāsir tikai nogurums, bet kad, signāls dzirdes pārbaudei.

Jautājums: Vaivasarā dzirde tiešām pasliktinās?

Audiologs Nauris:‘’Vairumā gadījumu nē. Tas, ko cilvēki jūt vasarā, visbiežāk nav pēkšņa dzirdespasliktināšanās. Biežāk tas ir dzirdes nogurums vai sajūta, kurā kļūstpamanāmas jau priekšlaicīgas, nelielas izmaiņas dzirdes sistēmā.’’

Jautājums: Kāpēctieši vasarā cilvēkiem tā var šķist?

Audiologs Nauris:‘’Vasarā mēs vienkārši esam skaļākā vidē. Vairāk laika pavadām ārā, kur irvējš, satiksme, ūdens troksnis. Vairāk pavadām laiku sabiedrībā, sarunās.Smadzenēm ir daudz grūtāk atlasīt svarīgo skaņu no fona trokšņiem, un tas radasajūtu, ka dzirde ir sliktāka.’’

Jautājums: Vaitas nozīmē, ka dzirde nogurst?

Audiologs Nauris:“Jā, to var saukt par dzirdes nogurumu. Dzirde pati par sevi “neizslēdzas”, betsmadzenes, kas apstrādā skaņu, var būt pārslogotas. Tāpēc dienas beigāscilvēkam šķiet, ka viss skan klusāk vai neskaidrāk.”

Jautājums: Vaitikai skaļums to ietekmē?

Audiologs Nauris:“Ne tikai. Liela nozīme ir arī skaņas ilgumam un videi. Pat salīdzinoši mērenitrokšņi, ja tie ir ilgstoši, var radīt dzirdes nogurumu. Vasarā mēs vienkāršiesam vairāk iekš skaņām - no rīta līdz vakaram.”

Jautājums: Kādiskaļumi vasarā visbiežāk ietekmē dzirdi?

Audiologs Nauris:“Ikdienā cilvēki bieži pat nepamana, cik skaļā vidē atrodas. Parasta saruna irap 60 dB, intensīva satiksme 70 - 85 dB, bet zāles pļāvējs, trimmeris vaikoncerti var sasniegt 85 - 110 dB. Svarīgi ir ne tikai skaļums, bet arī ilgums.Jo ilgāk esam skaļā vidē, jo lielāka slodze dzirdes sistēmai.”

Jautājums: Kopar to saka pētījumi?

Audiologs Nauris:“Starptautiskās veselības organizācijas, tostarp Pasaules Veselībasorganizācija, norāda, ka ilgstoša uzturēšanās ap 85 dB līmeni var palielinātdzirdes riskus. Tas nenozīmē, ka vienreizējs pasākums ir bīstams, bet atkārtotaun ilgstoša iedarbība var ietekmēt dzirdi ilgtermiņā.”

Jautājums: Kāpēcpēc skaļām dienām šķiet, ka dzirdi sliktāk?

Audiologs Nauris:“Tas mēdz notikt bieži. Pēc festivāla vai skaļas dienas cilvēki saka, ka ausisir aizkritušas vai skaņas šķiet apslāpētas. Visbiežāk tas ir īslaicīgs dzirdesnogurums, jo dzirdes sistēma vienkārši ir pārslogota un tai vajadzīgs laiks atjaunoties.”

Jautājums: Cikilgi tas var ilgt?

Audiologs Nauris:“Parasti no dažām stundām līdz dienai. Ja sajūta nepāriet vai atkārtojasregulāri, tas jau ir signāls, ka dzirde tiek pārāk bieži noslogota.”

Jautājums: “Esdzirdu, bet nesaprotu” - ko tas nozīmē?

Audiologs Nauris:“Tas ir viens no biežākajiem vasaras simptomiem. Cilvēks dzird skaņu, bet runasaplūst ar fonu. Īpaši grūti tas ir trokšņainā vidē. Tas ne vienmēr nozīmēdzirdes zudumu. Bieži tā ir dzirdes noguruma un smadzeņu skaņu apstrādesslodzes kombinācija. Īpašu nozīmi runas uztverē nosaka augstās frekvences,kaspalīdz saprast līdzskaņus un runas skaidrību. Ja tās kļūst mazāk uztveramas,pat nedaudz, runa kļūst grūtāk saprotama, īpaši trokšņainā vidē. Tas ir viensno pirmajiem signāliem, ko cilvēki pamana.”

Jautājums: Vaitas var būt neatgriezeniski?

Audiologs Nauris:“Ne vienmēr. Nogurums, adaptācija, īslaicīga slodze ir pārejoša. Taču atkārtotapārslogošana ilgtermiņā var palielināt risku pastāvīgām izmaiņām. Tāpēc svarīginepalaist garām atkārtotus simptomus.”

Jautājums: Kāpēcputnu, kukaiņu un vasaras skaņas šķiet citādas?

Audiologs Nauris:“Dažiem cilvēkiem vasarā tiešām šķiet, ka dabas skaņas ir klusākas. Tas var būtsaistīts ar nogurumu vai skaņu apstrādes īslaicīgām izmaiņām. Neveicot dzirdespārbaudi to nevar droši atšķirt no agrīnām dzirdes izmaiņām.”

Jautājums: Vaitroksnis ausīs vasarā kļūst biežāks?

Audiologs Nauris:“Jā, daļa cilvēku to pamana biežāk. Tas var būt pīkstiens, šņākšana vaizvanīšana ausīs. Bieži tas parādās pēc skaļiem notikumiem vai izteiktanoguruma.”

Jautājums: Kadpar to vajadzētu satraukties?

Audiologs Nauris:“Īslaicīgs troksnis ausīs parasti nav bīstams. Tomēr, ja tas nepāriet vaiatkārtojas regulāri, nevajadzētu to ignorēt. Ir vērts konsultēties arspeciālistu un pārbaudīt dzirdi.”

Jautājums: Kadnoteikti vajadzētu pārbaudīt dzirdi?

Audiologs Nauris:“Dzirdi ieteicams pārbaudīt profilaktiski reizi gadā pēc 50 gadu vecuma, lailaikus konstatētu izmaiņas, kas var būt saistītas ar novecošanu. Tapat dzirdinoteikti vajadzētu pārbaudīt gadījumos, kad šķiet, ka dzirde ir mainījusies,bieži jāprasa atkārtot teikto, grūtāk saprast sarunas trokšņos, parādāstroksnis ausīs vai vienkārši ir sajūta, ka dzirde nav tāda, kā agrāk.”

Jautājums: Kānotiek pārbaude?

Audiologs Nauris:“Tā ir interesanta un nesāpīga izmeklēšana. Pirms pārbaudes cilvēks pastāstapar savām sūdzībām, ikdienas situācijām un vajadzībām, jo tas palīdz precīzākinterpretēt rezultātus. Pašas pārbaudes laikā cilvēks ar austiņām klausāsdažādas skaņas un toņus un, tos dzirdot, nospiež pogu. Mēs reģistrējam atbildesun precīzi novērtējam, kā dzirde darbojas dažādās frekvencēs. Tas palīdzsaprast, vai sūdzības saistītas ar dzirdes nogurumu vai ar reālām izmaiņāmdzirdes sistēmā.”

Jautājums: Kasnotiek pēc dzirdes pārbaudes?

Audiologs Nauris:“Mūsu uzdevums ir veikt dzirdes izmeklēšanu, precīzi novērtēt dzirdi unizskaidrot rezultātus. Ja redzam, ka nepieciešama ārsta iesaiste, mēssadarbojamies ar LOR ārstiem un  nosūtāmklientu pie viņiem papildu izmeklēšanai vai ārstēšanai. Ja tiek konstatētsdzirdes zudums, tad vislabākais risinājums ir dzirdes aparāti, ko piemeklējamattiecīgi cilvēka velmēm un vajadzībām. Pirms cilvēks pieņem lēmumu par dzirdesaparāta lietošanu, viņam ir iespēja bez maksas izmēģināt dažādus dzirdes aparātus,lai atrastu sev vispiemērotāko. Priekš cilvēka, kas sapratis, ka viņam irdzirdes zudums ir nepieciešama drosme un laiks, lai pierastu pie šādas domas.Tādēļ izmēģinot aparātu pieņemt un pierast pie šīs situācijas ir daudz vieglāk.Tā ir iespēja vismaz pamēģināt, cik ļoti ,atkal dzirdēt, var ietekmēt unizmainīt dzīves kvalitāti.”

Noslēgumā

Vasara ir laiks,kad dzirde strādā vairāk nekā jebkurā citā sezonā. Tieši tāpēc daudzi pirmoreizi pamana sajūtas, kuras ziemā vienkārši nepiedzīvo. Un ne vienmēr tasnozīmē problēmu. Bet tas vienmēr nozīmē vienu, ir vērts ieklausīties sevī.

“Ja ir sajūta, kadzirde ir mainījusies, labāk to pārbaudīt un zināt, nevis minēt,” sakaaudiologs Nauris no Audiomedika dzirdes centra. Audiomedika speciālisti palīdzsaprast, vai tā ir īslaicīga slodze vai nepieciešama padziļināta dzirdespārbaude.